finitus
| finitus | |
| clásico (AFI) | /fiːˈniː.tus/ |
| eclesiástico (AFI) | /fiˈni.tus/ |
| silabación | fī-nī-tus |
| acentuación | llana |
| longitud silábica | trisílaba |
| rimas | i.tus, iː.tus |
Forma verbal
[editar]- 1
- Participio perfecto pasivo de fīniō.
Declinación
[editar]Declinación de fīnītus, fīnīta, fīnītum tipo: primera y segunda declinación [▲▼]
| Singular | |||
|---|---|---|---|
| Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | m. fīnītus | f. fīnīta | n. fīnītum |
| Genitivo | m. fīnītī | f. fīnītae | n. fīnītī |
| Dativo | m. fīnītō | f. fīnītae | n. fīnītō |
| Acusativo | m. fīnītum | f. fīnītam | n. fīnītum |
| Ablativo | m. fīnītō | f. fīnītā | n. fīnītō |
| Vocativo | m. fīnīte | f. fīnīta | n. fīnītum |
| Plural | |||
| Masculino | Femenino | Neutro | |
| Nominativo | m. fīnītī | f. fīnītae | n. fīnīta |
| Genitivo | m. fīnītōrum | f. fīnītārum | n. fīnītōrum |
| Dativo | m. fīnītīs | f. fīnītīs | n. fīnītīs |
| Acusativo | m. fīnītōs | f. fīnītās | n. fīnīta |
| Ablativo | m. fīnītīs | f. fīnītīs | n. fīnītīs |
| Vocativo | m. fīnītī | f. fīnītae | n. fīnīta |
