Juns Fose

Juns Ūlavs Fose (dzimis 1959. gada 29. septembrī) ir norvēģu rakstnieks, tulkotājs un dramaturgs. Viņa daiļrade aptver vairāk nekā septiņdesmit romānus, dzejas krājumus, bērnu grāmatas, esejas un teātra lugas, kas tulkotas vairāk nekā piecdesmit valodās. Viņš ir visbiežāk iestudētais norvēģu dramaturgs pēc Henrika Ibsena un pašlaik ir viens no visbiežāk iestudētajiem mūsdienu dramaturgiem pasaulē. Viņa minimālistiskās un introspektīvās lugas, kas bieži vien ir saistāmas ar lirisku prozu un dzeju, tiek uzskatītas par modernu turpinājumu dramatiskajai tradīcijai. J.Ū.Foses darbi bieži tiek saistīti ar postdramatiskā teātra tradīciju, savukārt vairākus viņa nozīmīgākos romānus raksturo kā piederīgus postmodernisma un avangarda literatūrai, to minimālisma, lirisma un neparastās sintakses lietojuma dēļ.

Biogrāfija

J.Ū.Fose ir dzimis 1959. gadā Haugesundā, Norvēģijā, un uzaudzis Strandebarmā. Viņa ģimene bija kvēkeri un pietisti, kas būtiski ietekmēja viņa garīgos uzskatus. Septiņu gadu vecumā viņš piedzīvoja nopietnu nelaimes gadījumu un bija tuvu nāvei - viņš redzēja mirdzošu gaismu un izjuta mieru un skaistumu: “Domāju, ka šī pieredze mani fundamentāli izmainīja,” minēja J.Ū.Fose, “un, iespējams, padarīja mani par rakstnieku.” Rakstīt autors sāka ap divpadsmit gadu vecumu un pusaudža gados viņš vēlējās kļūt par rokmūzikas ģitāristu, kas ir iemesls tam, ka vairāk laika rakstīšanai viņš sāka veltīt tad, kad atteicās no muzikālajām ambīcijām. Rakstnieks spēlēja vijoli, tāpēc daļa viņa pusaudža gadu rakstīšanas prakses bija saistīta ar dziesmu tekstu radīšanu muzikālajām kompozīcijām. Jaunībā viņu ietekmēja komunisms un anarhisms, kā sakarā viņš pats sevi ir raksturojis kā hipiju. J.Ū.Fose iestājās Bergenas Universitātē un studēja salīdzinošo literatūrzinātni, šajā laikā viņš sāka rakstīt jaunajā norvēģu rakstu valodā.

Darbi

Viņa debijas romāns Raudt, svart tika publicēts 1983. gadā. 1985. gadā tika publicēts otrais romāns Stengd gitar, bet 1986. gadā – dzejas cikls Engel med vatn i augene. 1987. gadā autors ieguva maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē Bergenas Universitātē un publicēja trešo romānu Blod. Steinen er. Pēc šķiršanās no sievas 1989. gadā J.Ū.Fose publicēja arī savu pirmo eseju krājumu. 1990. gadu sākumā viņš turpināja publicēt romānus un kopā ar savu otro sievu Greti Fatimu Sjedu strādāja pie vairākiem tulkojumiem. Viņa pirmā luga Og aldri skal vi skiljast tika iestudēta un publicēta 1994. gadā. Paralēli romānu rakstīšanai rakstnieks strādā arī kā citu autoru darbu tulkotājs. Viņš ir sarakstījis arī libreta tekstu operai Asle og Alida (2025), kuras mūziku komponējis Bents Sērensens.

Atzinības

2003. gadā J.Ū.Fose tika iecelts par Francijas Ordre national du Mérite ordeņa kavalieri.

Kopš 2011. gada J.Ū.Fose dzīvo Grotten – goda rezidencē Oslo pils centrā, kas pieder Norvēģijas valstij un atrodas Karaļa pils teritorijā. Tiesības izmantot Grotten kā pastāvīgu dzīvesvietu piešķir Norvēģijas karalis par nozīmīgu ieguldījumu Norvēģijas mākslā un kultūrā. J.Ū.Fose bija arī viens no literārajiem konsultantiem projektā Bibel 2011 – norvēģu Bībeles tulkojumā, kas publicēts 2011. gadā.

2015. gadā viņš saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par triloģiju: Andvake, Olavs draumar un Kveldsvævd.

Daudzi J.Ū.Foses darbi ir tulkoti persiešu valodā tulkotāja Mohammada Hameda izpildījumā, un viņa lugas ir iestudētas galvenajās teātru skatuvēs Teherānā, Irānā. Sešas J.Ū.Foses lugas angļu valodā tulkojusi starpdisciplinārā māksliniece Sāra Kamerona Sunde, kura arī režisējusi to pirmizrādes Ņujorkā un Pitsburgā.

2022. gada aprīlī J.Ū.Foses romāns A New Name: Septology VI–VII, ko angliski tulkojis Damions Sērls, tika iekļauts Starptautiskās Bukera balvas sarakstā. Grāmata bija arī nominēta National Book Critics Circle Award balvai par labāko romānu 2023. gadā.

2023. gada oktobrī J.Ū.Fose saņēma Nobela prēmiju literatūrā.