Kulautuva
| Kulautuva | ||
|---|---|---|
| miests | ||
| Kulautuva | ||
|
Kulautuvas skola | ||
| ||
| Koordinātas: 54°56′28″N 23°38′42″E / 54.94111°N 23.64500°EKoordinātas: 54°56′28″N 23°38′42″E / 54.94111°N 23.64500°E | ||
| Valsts |
| |
| Apriņķis | Kauņas apriņķis | |
| Pašvaldība | Kauņas rajona pašvaldība | |
| Seņūnija | Kulautuvas seņūnija | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 9,46 km2 | |
| Augstums | 45 m | |
| Iedzīvotāji (2021) | ||
| • kopā | 1 393 | |
| • blīvums | 147,3/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
|
| ||
Kulautuva (lietuviešu: Kulautuva) ir miests Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajona pašvaldībā, seņūnijas centrs. Atrodas Nemunas labajā krastā, 20 kilometrus uz rietumiem no Kauņas. Miestam ir kūrortteritorijas statuss.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Kulautuva rakstos pirmo reizi minēta 1364. gadā Vācu ordeņa hronikās kā Colautadorp. Tomēr miesta uzplaukums sākās starpkaru periodā (1918–1940), kad Kulautuva kļuva par vienu no populārākajiem Lietuvas kūrortiem. 1933. gadā tai oficiāli piešķīra vasarnīcu vietas un kūrorta statusu.
Padomju gados šeit darbojās vairākas sanatorijas, tostarp bērnu tuberkulozes sanatorija. Pēc neatkarības atjaunošanas miests ir atguvis savu prestižo statusu kā mierīga atpūtas un rehabilitācijas vieta priežu mežu ielokā. 2001. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. 2003. gada 25. februārī ar valdības lēmumu Kulautuvai tika piešķirts pilsētas statuss (līdz tam laikam tā oficiāli bija pilsētciemats).[1]
Kūrorts un dabas objekti
[labot | labot pirmkodu]Kulautuva ir pazīstama ar savu labvēlīgo mikroklimatu, ko rada apkārtējie priežu meži un Nemunas tuvums.
- Minerālūdens avoti: miestā atrodas minerālūdens urbumi, ko izmanto ārstnieciskos nolūkos.
- Akāciju aleja: miesta galvenā iela un simbols, kurā katru gadu notiek populārais dziesminieku festivāls Akacijų alėja.
- Dievu kalns: skulptūru parks priežu mežā ar koka tēliem no lietuviešu mitoloģijas un pasakām.
- Velosipēdu celiņi un takas: attīstīta infrastruktūra pārgājieniem un riteņbraukšanai, kas savieno Kulautuvu ar Kačerģini un citām piepilsētas atpūtas vietām.
Arhitektūra
[labot | labot pirmkodu]Miestam raksturīga 20. gadsimta 30. gadu kūrorta arhitektūra — koka vasarnīcas ar dekoratīviem elementiem. Kulautuvas Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīca ir mūsdienīga mūra baznīca, kas uzcelta 2021. gadā iepriekšējās, 2012. gadā nodegušās koka baznīcas vietā.
Sabiedrība
[labot | labot pirmkodu]Miestā darbojas Kulautuvas pamatskola, bibliotēka, pasts un rehabilitācijas slimnīca. Kulautuva ir iecienīta dzīvesvieta Kauņas iedzīvotājiem, kuri vēlas dzīvot zaļā vidē netālu no pilsētas. Vasaras sezonā šeit darbojas arī prāmis pāri Nemunai uz Zapīšķes miestu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kulautuva.
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Kauņas rajona pašvaldības vietne Arhivēts 2022. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
|