close
Pāriet uz saturu

Zakopane

Vikipēdijas lapa
Zakopane
pilsēta
Zakopane
Zakopane
Karogs: Zakopane
Karogs		Ģerbonis: Zakopane
Ģerbonis
Zakopane (Polija)
Zakopane
Zakopane
Zakopane (Mazpolijas vojevodiste)
Zakopane
Zakopane
Koordinātas: 49°17′42″N 19°57′11″E / 49.29500°N 19.95306°E / 49.29500; 19.95306Koordinātas: 49°17′42″N 19°57′11″E / 49.29500°N 19.95306°E / 49.29500; 19.95306
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Mazpolijas vojevodiste
Apriņķis Tatru apriņķis
Pilsētas tiesības 1933. gadā
Platība
 • Kopējā 84,26 km2
Augstums 750–2 301 m
Iedzīvotāji (2024)
 • kopā 25 100
 • blīvums 297,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.zakopane.eu
Zakopane Vikikrātuvē

Zakopane (poļu: Zakopane) ir pilsēta Polijas galējos dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Podhales reģionā, Tatru kalnu pakājē pie Slovākijas robežas.[1][2] Tā ir Tatru apriņķa administratīvais centrs un atrodas vairāk nekā 800 metru augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ bieži tiek dēvēta par Polijas augstāko pilsētu.[3] Zakopane ir viens no pazīstamākajiem Polijas kalnu kūrortiem un nozīmīgākajiem tūrisma centriem valstī. Pilsēta neformāli tiek saukta par “Polijas ziemas galvaspilsētu” un arī par Tatru kalnu galvaspilsētu.[4][5] Tā ir nozīmīgs kalnu slēpošanas, snovborda, alpīnisma, pārgājienu un citu ziemas sporta veidu centrs. Zakopane kalpo kā viens no izejas punktiem uz Tatru nacionālo parku, piesaistot apmeklētājus ar kalnu ainavām, plašu taku tīklu un attīstītu tūrisma infrastruktūru.[6][7] Pilsētā un tās apkārtnē vairākkārt notikušas starptautiska līmeņa ziemas sporta sacensības, īpaši tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā.

Zakopane ir arī nozīmīgs Podhales kultūras centrs un poļu kalniešu jeb guralu kultūras tradīciju centrs. Pilsēta ir pazīstama ar savdabīgo Zakopanes arhitektūras stilu, bagātajām folkloras tradīcijām, amatniecību, mūziku un reģionālo virtuvi.[4][8] Kalnu vide un kultūras mantojums ir veidojuši Zakopanes reputāciju kā vienam no ievērojamākajiem Polijas tūrisma, ziemas sporta un kultūras galamērķiem.

Nosaukums

[labot | labot pirmkodu]

Nosaukuma Zakopane izcelsme nav pilnīgi skaidra, taču visbiežāk tā tiek saistīta ar vietējā dialektā lietoto vārdu kopane, kas apzīmēja meža ciršanu un izcirstu klajumu, kur varēja ierīkot apmetni vai saimniecisku teritoriju.[2] Saskaņā ar šo skaidrojumu vietvārds Za-kopane sākotnēji nozīmējis vietu “aiz izcirstajiem klajumiem”.[2] Tas saistīts ar Tatru pakājes agrīno apdzīvotību, kad pirmie iedzīvotāji izcirta egļu mežus un sagatavoja zemi apdzīvošanai un saimnieciskajai darbībai.[2] Tādēļ nosaukums atspoguļo apdzīvotās vietas veidošanos kalnainā un mežainā apvidū, kur nozīmīga bija meža līdumu ierīkošana, ganības un nelielas kalniešu apmetnes.[2][9]

Pastāv arī citi nosaukuma izcelsmes skaidrojumi. Poļu vēsturnieks Vladislavs Semkovičs nosaukumu saistīja ar vārdu zakopywanie, ar to saprotot ceļu aizšķērsošanu ar nocirstiem kokiem un celmiem; šī interpretācija viņam kalpoja arī Zakopanes senākā zīmoga jeb ģerboņa nozīmes skaidrošanai.[10] Nosaukuma interpretācijas saistītas arī ar vietējiem Podhales dialektiem un kalniešu saimniecisko darbību. Tāpat kā daudzi citi Podhales reģiona vietvārdi, arī Zakopanes nosaukums tiek skaidrots saistībā ar vietējās vides apgūšanas vēsturi.[2][9]

Rakstītajos avotos vietvārds pirmo reizi ir sastopams 17. gadsimta sākumā. Par vienu no senākajiem zināmajiem pieminējumiem tiek uzskatīts 1605. gada ieraksts Čarnidunajecas draudzes hronikā; nosaukums minēts arī 1616. gada Rubzdelu dzimtas tiesas dokumentā un 1630. gada privilēģijā, kas saistīta ar Jendžeju Jarombeku.[11] Citos kopsavilkuma avotos īpaši izcelts 1630. gada 20. aprīļa karaļa Sigismunda III Vāsas dokuments, kurā minēta Zakopane.[12] Vēsturiskajos un etimoloģiskajos skaidrojumos sastopama forma Za Kopane, kas atspoguļo interpretāciju par apdzīvotu vietu “aiz izcirstā klajuma”.[12] Vēlāk nostiprinājās forma Zakopane, kas kļuva par pilsētas oficiālo un mūsdienās starptautiski lietoto nosaukumu.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Tagadējās Zakopanes apkārtne ilgstoši bija mazapdzīvota un klāta ar plašiem mežiem. Rakstītie un vēstures avoti par Podhali liecina, ka pastāvīgā apdzīvotība reģionā pakāpeniski virzījās no ziemeļiem uz dienvidiem, Tatru virzienā, bet Tatru pakājes un kalnu apvidus jau pirms pastāvīgas apdzīvotības izplatīšanās tika izmantots sezonālām saimnieciskām nodarbēm, īpaši ganībām, kā arī medībām.[11] No 12.—13. gadsimta Podhalē sākās pastāvīgas apdzīvotības nostiprināšanās, kas turpmākajos gadsimtos pakāpeniski virzījās tuvāk Tatriem; līdz 15. gadsimta beigām tā bija sasniegusi Podhales ziemeļu un vidusdaļas apmetnes, bet tuvāk pašiem Tatriem pastāvīgā apdzīvotība nostiprinājās vēlāk.[11] Tatros īpaša nozīme bija sezonālajai ganu saimniecībai, tas ir, ganu kustība un aitu ganīšana Tatros tiek saistīta ar 15. gadsimtu un vēlākām gadsimtu tradīcijām.[13] Polijas karaļa vara šajā teritorijā tika īstenota caur Novi Targas stārasta pārvaldi, jo Novi Targa bija nozīmīgs Podhales administratīvais un tirdzniecības centrs.[14]

Par Zakopanes kā pastāvīgas apdzīvotas vietas izveidošanās laiku parasti uzskata 17. gadsimtu. Vēlākajā tradīcijā minēta iespējama 1578. gada apmetnes privilēģija, ko esot izdevis karalis Stefans Batorijs, tomēr tā tiek minēta kā zudusi un nav saglabājusies oriģinālā.[15] Rakstītajos avotos nosaukums droši sastopams 17. gadsimta sākumā, tostarp 1605. gada Čarnidunajecas draudzes hronikā, 1616. gada Rubzdelu dzimtas tiesas dokumentā un 1630. gada privilēģijā, kas saistīta ar Jendžeju Jarombeku.[11] Sākotnēji apmetnes iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar pieticīgu zemkopību un lopkopību; vēlāk vietējās saimniecības nozīmīga daļa bija arī meža izmantošana un ar kalnu vidi saistītas nodarbes.[11] 1670. gadā agrākās tiesības un privilēģijas tika apstiprinātas karaļa Mihala Koributa Višņovecka laikā, bet 1676. gadā Zakopanē kopā ar Olčas un Poroninas iedzīvotājiem dzīvoja tikai 43 cilvēki.[15]

18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā apdzīvotās vietas attīstību veicināja Tatru kalnos un to pakājē esošās dzelzs rūdas atradnes. Kužnicē 1766. gadā sāka būvēt dzelzs kausētavu, un turpmāk raktuvju un metalurģijas attīstība kļuva par nozīmīgu vietējās saimniecības papildinājumu.[16] Līdzīgi ar metālapstrādi un rūdu ieguvi saistīti uzņēmumi darbojās arī Koščelisko apkārtnē, bet 19. gadsimtā Kužnice kļuva par vienu no svarīgākajiem Zakopanes apvidus saimnieciskajiem centriem.[3][16] 1770. gadā Austrijas erchercogiste, izmantojot sanitārā kordona ieganstu, ieņēma Novi Targas stārastiju ar Zakopani, bet pēc Polijas—Lietuvas pirmās dalīšanas 1772. gadā šis apvidus nonāca Hābsburgu monarhijas sastāvā.[16][17] 1824. gadā Zakopane kopā ar daļu Tatru īpašumu tika pārdota Homolacku dzimtai.[17]

19. gadsimta otrajā pusē Zakopane no kalniešu ciema pakāpeniski pārtapa par kūrortu un kultūras centru. Īpaša nozīme šajā procesā bija ārstam, dabaszinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam Titušam Haļubiņskim, kurš popularizēja Tatru klimata un ainavas ārstniecisko un rekreatīvo nozīmi.[17] 1886. gadā Zakopane ieguva veselības kūrorta statusu.[17] Tās attīstību veicināja arī grāfs Vladislavs Zamojskis ar ceļu izbūvi un 1899. gadā atklāto dzelzceļa savienojumu līdz Zakopanei, kas būtiski atviegloja nokļūšanu Tatros.[3][17] Šajā laikā Zakopane kļuva par iecienītu poļu rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku uzturēšanās vietu.[3] Izveidojās arī savdabīgais Zakopanes arhitektūras stils, kura ievērojamākais teorētiķis un attīstītājs bija Staņislavs Vitkevičs.[18][19] 1888. gadā tika dibināts Tatru muzejs, kas kļuva par nozīmīgu reģiona kultūras un vēstures pētniecības centru.[20]

1916. gada pastkarte, kurā attēlota Zakopane

Pēc Polijas neatkarības atjaunošanas 1918. gadā Zakopane turpināja strauji attīstīties kā tūrisma, sporta un kultūras centrs. 1918. gada nogalē pilsētā un tās apkārtnē īslaicīgi pastāvēja Zakopanes Republika — vietējās pašpārvaldes veidojums Polijas valstiskuma atjaunošanas laikā; ar to saistīts Stefans Žeromskis, kurš tika saukts par Zakopanes Republikas prezidentu.[21] Starpkaru periodā tika attīstīta tūrisma infrastruktūra, viesu nami, sanatorijas un sporta būves.[17][22] Grāfs Vladislavs Zamojskis savus Tatru īpašumus novēlēja Polijas tautai; vēlāk šīs teritorijas kļuva par vienu no pamatiem Tatru Nacionālā parka izveidei.[17][23] Zakopane nostiprinājās kā poļu kalnu kultūras simbols un ziemas sporta centrs. Pilsēta uzņēma Starptautiskās Slēpošanas federācijas pasaules čempionātus 1929. un 1939. gadā, bet 1933. gada 18. oktobrī ieguva pilsētas tiesības.[17][24][25][26]

Pēc Trešā reiha iebrukuma Polijā 1939. gadā Zakopane nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā. Pilsētas atrašanās vieta pie robežas ar Slovākiju un tālākajiem sakariem uz Ungārijas virzienu padarīja to par nozīmīgu pretošanās kustības sakaru un cilvēku pārvietošanās punktu.[17] Caur Tatriem darbojās kurjeru maršruti, kas uzturēja sakarus starp okupēto Poliju un ārvalstīs esošajām poļu struktūrām.[27] Vienlaikus okupācijas vara īstenoja represijas pret vietējiem iedzīvotājiem, poļu inteliģenci un ebreju kopienu. Īpaši bēdīgu slavu ieguva viesnīca “Palace”, kur atradās Gestapo mītne un ieslodzījuma vieta; tā vēlāk tika dēvēta par Podhales “moku namu”.[28] 1940. gada sākumā Zakopanē notika Gestapo un NKVD pārstāvju tikšanās, kurā tika apspriesta abu totalitāro režīmu sadarbība un informācijas apmaiņa cīņā pret Polijas pretošanās kustību.[17] Kara beigas pilsēta sagaidīja 1945. gada sākumā, kad reģionu ieņēma Sarkanā armija.

Pēc kara Polijas Tautas Republikā Zakopane kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tūrisma un sporta centriem. Ar Polijas Ministru padomes 1954. gada 30. oktobra rīkojumu tika izveidots Tatru Nacionālais parks, kas sāka darboties 1955. gada 1. janvārī; tā mērķis bija aizsargāt Polijas Tatru dabas vidi un bioloģisko daudzveidību.[29][30] Pēckara gados tika turpināta tūrisma, atpūtas un sporta infrastruktūras attīstība, tostarp izmantojot starpkaru periodā aizsāktās Sporta parka un ziemas sporta infrastruktūras tradīcijas.[22] 1962. gadā Zakopane rīkoja pasaules ziemeļu slēpošanas čempionātu, turpinot starpkaru periodā aizsākto ziemas sporta sacensību tradīciju.[31][32] Vienlaikus tika saglabātas un popularizētas Podhales reģiona kultūras tradīcijas, tautas māksla un guralu folklora.[21][33]

Pēc komunistiskā režīma sabrukuma Polijā 1989. gadā Zakopane turpināja attīstīties kā viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem valstī. Mūsdienās tā tiek dēvēta par Tatru galvaspilsētu un Polijas “ziemas galvaspilsētu”. Pilsēta ir nozīmīgs ziemas sporta, kalnu tūrisma, alpīnisma un kultūras centrs, kas ik gadu uzņem lielu apmeklētāju skaitu no Polijas un ārvalstīm; pašvaldības tūrisma materiālos minēts aptuveni 1,5 miljonu apmeklētāju gadā vērtējums.[3] Tās identitāti veido gan Podhales kalniešu kultūras mantojums un Zakopanes arhitektūras tradīcijas, gan ciešā saikne ar Tatru Nacionālo parku.[18][21][33] Vienlaikus pilsēta saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar pieaugošu tūrisma plūsmu, infrastruktūras noslodzi un nepieciešamību saglabāt jutīgās Tatru ekosistēmas.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Zakopane atrodas Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Podhales reģiona dienvidu daļā, Tatru kalnu ziemeļu pakājē netālu no Polijas—Slovākijas robežas. Pilsēta izvietota Subtatru ieplakā jeb Zakopanes ieplakā starp Tatru kalnu grēdu dienvidos un Gubaluvkas grēdu ziemeļos, tādēļ tās ģeogrāfisko novietojumu raksturo pāreja no Podhales priekškalnu ainavas uz Centrālo Karpatu augstkalnu reljefu. Šis novietojums padara Zakopani par vienu no galvenajiem piekļuves un uzturēšanās punktiem Polijas Tatros un Tatru Nacionālajā parkā, kā arī par vienu no nozīmīgākajiem kalnu tūrisma centriem Polijā.

Gevonta masīvs, kas atrodas Zakopanes dienvidos un ir viens no pazīstamākajiem pilsētas vizuālajiem simboliem

Zakopane tiek raksturota kā visaugstāk novietotā pilsēta Polijā. Apdzīvotā pilsētas daļa atrodas aptuveni 750—1120 m virs jūras līmeņa, bet pilsētas centrālā daļa — apmēram 800—850 m augstumā. Administratīvās robežas ietver arī daļu Tatru kalnu teritorijas; augstākais punkts Zakopanes robežās ir Svinicas (Świnica) virsotne, kas sasniedz 2301 m virs jūras līmeņa. Reljefs ir izteikti kontrastains — ziemeļos pilsētu ierobežo Gubaluvkas grēda, bet dienvidos paceļas Tatri, kas ir Centrālo Karpatu augstākā kalnu grēda. Tatri gar Polijas un Slovākijas robežu stiepjas aptuveni 64 km garumā, un tiem raksturīgas stāvas nogāzes, asas klinšu kores, dziļas ielejas, glaciālās izcelsmes ezeri un virsotnes, kuru augstums pārsniedz 2000 m. Zakopanes ainavā īpaši izceļas Gevonta masīvs un tā raksturīgais siluets, kas ir viens no pazīstamākajiem pilsētas un Polijas Tatru vizuālajiem simboliem.

Zakopanes apkārtnē ir blīvs kalnu strautu un nelielu upju tīkls. Par galveno ūdensteci pilsētas teritorijā uzskata Cicha Woda/Zakopianka ūdensteču sistēmu, kas ietilpst Dunajecas baseinā. Pilsētas plānošanas un hidrogrāfiskajos materiālos Cicha Woda un Zakopianka aprakstītas kā savstarpēji saistīti viena ūdensteces posmi; pēc Poroniec pieņemšanas tālāk lejtecē ūdenstece iegūst nosaukumu Biały Dunajec. Caur Zakopani vai tās tiešo apkārtni plūst arī vairāki kalnu strauti, tostarp Bystra, Młynisko/Młyniska, Biały, Olczyski un Chyców, kā arī ar Młyniska sistēmu saistītie Strążyski Potok, Biały Potok un Foluszowy Potok. Šīm ūdenstecēm raksturīgs kalnu strautu režīms — straujš kritums, ātra tece un krasas ūdens līmeņa svārstības intensīvu nokrišņu un sniega kušanas laikā. Pavasarī un pēc spēcīgām vasaras lietavām tās var strauji kļūt ūdeņainas, radot lokālu palu un krastu erozijas risku.

Zakopanē valda vēss un mitrs kalnu klimats, ko nosaka pilsētas atrašanās kalnu ieplakā, tās augstums virs jūras līmeņa un lielās augstuma atšķirības starp apdzīvoto teritoriju un Tatru virsotnēm. Gaisa temperatūra ir zemāka nekā lielākajā daļā Polijas zemieņu, bet nokrišņu daudzums — ievērojami lielāks. Vidējā gada gaisa temperatūra pilsētas apkārtnē atkarībā no izmantotā novērojumu perioda un stacijas tiek raksturota kā aptuveni +5 līdz +6 °C, un tā samazinās, pieaugot augstumam virs jūras līmeņa. Vidējais nokrišņu daudzums Zakopanes un Tatru pakājes apvidū ir ap 1100—1200 mm gadā, bet augstāk Tatros tas pieaug līdz aptuveni 1700—1800 mm un vietām vairāk. Ziemas ir aukstas un sniegotas, vasaras — mēreni siltas un samērā mitras. Sniega sega Zakopanē vidēji novērojama apmēram četrus mēnešus jeb aptuveni 120 dienas sezonā, bet augstāk kalnos tās ilgums būtiski pieaug — Hala Gąsienicowa apvidū līdz aptuveni 180 dienām, bet Kasprowy Wierch virsotnes apvidū līdz vairāk nekā 200 dienām gadā. Reljefa dēļ Zakopanes ieplakā nereti veidojas temperatūras inversijas, migla un gaisa stagnācija, kas var pasliktināt pilsētas mikroklimatu un gaisa kvalitāti. Kalnu klimats, noturīgā sniega sega un Tatru tuvums vēsturiski veicinājuši Zakopanes attīstību gan par klimatisko kūrortu, gan par nozīmīgu ziemas sporta un kalnu tūrisma centru.

Zakopane, 49°17′38″N 19°57′37″E / 49.29389°N 19.96028°E / 49.29389; 19.96028 (855 m vjl., 1991–2020, ekstrēmi no 1951. gada līdz mūsdienām) meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 14.9
(58.8)		 17.6
(63.7)		 20.3
(68.5)		 25.5
(77.9)		 27.3
(81.1)		 31.4
(88.5)		 32.5
(90.5)		 32.8
(91)		 30.7
(87.3)		 26.3
(79.3)		 20.6
(69.1)		 18.4
(65.1)		 32.8
(91)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 1.1
(34)		 2.0
(35.6)		 5.4
(41.7)		 11.3
(52.3)		 16.0
(60.8)		 19.5
(67.1)		 21.2
(70.2)		 21.3
(70.3)		 16.3
(61.3)		 11.8
(53.2)		 6.6
(43.9)		 1.8
(35.2)		 11.2
(52.2)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −3.3
(26.1)		 −2.4
(27.7)		 0.6
(33.1)		 6.0
(42.8)		 10.7
(51.3)		 14.2
(57.6)		 15.8
(60.4)		 15.6
(60.1)		 10.9
(51.6)		 6.5
(43.7)		 2.1
(35.8)		 −2.3
(27.9)		 6.2
(43.2)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −7.0
(19.4)		 −6.3
(20.7)		 −3.5
(25.7)		 1.2
(34.2)		 5.7
(42.3)		 9.3
(48.7)		 10.8
(51.4)		 10.5
(50.9)		 6.5
(43.7)		 2.3
(36.1)		 −1.5
(29.3)		 −5.8
(21.6)		 1.9
(35.4)
Zemākā temperatūra °C (°F) −29.8
(−21.6)		 −34.1
(−29.4)		 −23.8
(−10.8)		 −12.0
(10.4)		 −6.1
(21)		 −1.6
(29.1)		 0.9
(33.6)		 0.2
(32.4)		 −4.9
(23.2)		 −10.7
(12.7)		 −19.6
(−3.3)		 −25.5
(−13.9)		 −34.1
(−29.4)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 46.6
(1.835)		 51.3
(2.02)		 61.4
(2.417)		 81.2
(3.197)		 141.5
(5.571)		 149.4
(5.882)		 191.6
(7.543)		 125.3
(4.933)		 111.0
(4.37)		 80.8
(3.181)		 59.7
(2.35)		 45.1
(1.776)		 1 145
(45,079)
Vidējais dienu skaits ar nokr. (≥ 0.1 mm) 17.43 16.27 17.23 15.70 18.70 18.37 18.43 14.77 14.17 14.90 15.63 16.53 198.13
Vidējais sniegaino dienu skaits (≥ 0 cm) 29.9 28.0 30.1 25.8 6.6 1.1 0.0 0.1 2.4 10.1 16.9 28.2 179.2
% gaisa mitrums 81.1 78.5 75.0 71.1 74.4 76.1 76.7 77.4 81.6 81.7 82.9 83.5 78.3
Vidējais saulaino stundu skaits 69.1 81.2 118.2 162.5 179.6 178.3 197.1 193.4 128.4 113.8 75.6 55.6 1 552,8
Avots nr. 1: Institute of Meteorology and Water Management[34][35][36][37][38][39][40][41]
Avots nr. 2: Meteomodel.pl (records, relative humidity 1991–2020),[42][43][44] Weather Atlas (UV)[45]

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Zakopane ir tramplīnlēcēja Kamila Stoha dzimtā pilsēta.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Powiat Tatrzański». powiat.tatry.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  2. 1 2 3 4 5 6 «Tourist Area - Zakopane». zakopane.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  3. 1 2 3 4 5 «Zakopane - the hub of the world». zakopane.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  4. 1 2 «Zakopane - the winter capital of Poland and the navel of the world!». visitmalopolska.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.[novecojusi saite]
  5. ↑ «Zakopane – The magic of winter». poland.travel (angļu). Poland Travel. Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  6. ↑ «Tatra National Park». tpn.gov.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  7. ↑ «Tatra Mountains». zakopane.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  8. ↑ «THE MUSEUM OF ZAKOPANE STYLE AT VILLA KOLIBA». muzeumtatrzanskie.pl. Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  9. 1 2 «Zakopane — historia miasta pod Tatrami». tatry-przewodnik.com (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  10. ↑ «Zagadka zakopiańskiego herbu». zakopane.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  11. 1 2 3 4 5 «Historia». z-ne.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  12. 1 2 «Zakopane». sztetl.org.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  13. ↑ «Pasterstwo i szałasy». tpn.gov.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  14. ↑ «Podhale». nowotarski.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  15. 1 2 Jan Kowalski. «Zakopane». mimuw.edu.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  16. 1 2 3 «Historia Zakopanego». z-ne.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  17. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 «Zakopane». sztetl.org.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  18. 1 2 «WITKIEWICZ I STYL ZAKOPIAŃSKI». muzeumtatrzanskie.pl (poļu). Muzeum Tatrzańskie. Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  19. ↑ «Willa Koliba. Muzeum Stylu Zakopiańskiego». muzeumtatrzanskie.pl (poļu). Muzeum Tatrzańskie. Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  20. ↑ «Muzeum Tatrzańskie im. dra Tytusa Chałubińskiego». malopolska.szlaki.pttk.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  21. 1 2 3 «The Red Mansion». zakopane.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  22. 1 2 «Historia». zakopane.cos.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  23. ↑ «Drzewo (One tree)». projektdrzewo.tpn.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  24. ↑ «Alpine skiing». zakopane.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  25. ↑ «Zakopane (POL) World championship 1929». fis-ski.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  26. ↑ «Zakopane (POL) World championship 1939». fis-ski.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  27. ↑ «Museum of Fight and Martydom Palace». zakopane.pl (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  28. ↑ «Tajemnica willi "Palace" w Zakopanem». ofiary.ipn.gov.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  29. ↑ «Dz.U. 1955 nr 4 poz. 23». isap.sejm.gov.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  30. ↑ «Tatrzański Park Narodowy». z-ne.pl (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  31. ↑ «Zakopane (POL) Nordic World Ski Championships 1962». fis-ski.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  32. ↑ «Zakopane (POL) World championship 1962». fis-ski.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  33. 1 2 «Starostwo Powiatowe w Zakopanem» (poļu). Skatīts: 2026. gada 22. jūnijā.
  34. ↑ «Średnia dobowa temperatura powietrza». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. decembris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  35. ↑ «Średnia minimalna temperatura powietrza». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  36. ↑ «Średnia maksymalna temperatura powietrza». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  37. ↑ «Miesięczna suma opadu». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 9. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  38. ↑ «Liczba dni z opadem >= 0,1 mm». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  39. ↑ «Średnia grubość pokrywy śnieżnej». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  40. ↑ «Liczba dni z pokrywą śnieżna > 0 cm». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  41. ↑ «Średnia suma usłonecznienia (h)». Normy klimatyczne 1991-2020 (poļu). Institute of Meteorology and Water Management. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. janvāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  42. ↑ «Zakopane Absolutna temperatura maksymalna» (poļu). Meteomodel.pl. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  43. ↑ «Zakopane Absolutna temperatura minimalna» (poļu). Meteomodel.pl. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  44. ↑ «Zakopane Średnia wilgotność» (poļu). Meteomodel.pl. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
  45. ↑ «Zakopane, Poland – Detailed climate information and monthly weather forecast». Weather Atlas. Skatīts: 2022. gada 3. augusts.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zakopane&oldid=4492229"