Augusts Deglavs

Augusts Deglavs;
Personīgā informācija
Dzimis	1862. gada 9. augustā ; "Vīganti", Šķibes pagasts, Dobeles apriņķis, Krievijas Impērija; (tagad Latvija)
Miris	1922. gada 3. aprīlī (59 gadi); Rīga, Latvija
Dzīves vieta	Rīga
Tautība	latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms	Saimniekdēls, Deverots
Nodarbošanās	latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatu apgādātājs, grāmatu tirgotājs
Valoda	latviešu valoda
Slavenākie darbi	Romāns "Rīga"
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Augusts Deglavs (dzimis 1862. gada 9. augustā, miris 1922. gada 3. aprīlī) bija latviešu rakstnieks, preses darbinieks, grāmatizdevējs un tirgotājs. "Jaunās strāvas" progresīvās latviešu inteliģences kustības dalībnieks. Daudzu stāstu un romānu autors, viens no romāna žanra aizsācējiem latviešu literatūrā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1862. gada 9. augustā Šķibes pagasta "Vīgantos" zemnieka ģimenē. Mācījās Auru pagastskolā (1870–1876), tad darbojās vecāku saimniecībā (1876-1887). No 1887. gada dzīvoja Rīgā, strādāja A. Dombrovska kokzāģētavā, līdztekus no 1880. gada bija laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”, “Tēvija”, “Baltijas Vēstnesis”, “Dienas Lapa” , “Mājas Viesis” autors un līdzstrādnieks. Vēlāk ieguva ierēdņa vietu (1888), bija Rīgas Latviešu biedrības loceklis (līdz 1893), darbojās arī pretalkohola biedrībā “Auseklis”, tās rakstu krājuma izdevējs^[1]^[2].

No 1891. gada nodevās literārajam darbam, uzrakstīja romānu "Rīga" (pirmā daļa "Patrioti", 1910-1911). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma devās uz Pēterburgu, kur bija “Jaunās Dienas Lapas” redaktors (1915–1917). Pēc Februāra revolūcijas aktīvi iesaistījās politikā, piedalījās Latviešu Demokrātiskās partijas dibināšanā 1917. gada 16. aprīlī Rīgā. Pēc Rīgas okupācijas 1917. gada 14. septembrī kā Rīgas sabiedrisko organizāciju deputātu padomes pārstāvis ierosināja latviešu partiju Demokrātiskā bloka veidošanu. 1919. gadā Deglavs iestājās topošajā neatkarīgās Latvijas armijā. Neatkarīgās Latvijas sākumlaikā viņš saņēma nelielu radošo pabalstu sešu mēnešu periodā^[3].

1920. gadā Rainis, toreizējais Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors, iecēla Deglavu par Teātra un literatūras nodaļas vadītāju. Kad Rainis no departamenta aizgāja, departaments tika likvidēts un Deglavs palika bez darba^[3].

1920. gadā turpināja romāna "Rīga" otro daļu "Labākās familijas" (1920), kas palika nepabeigta rakstnieka slimības dēļ^[3]. Sākotnēji romāns bija iecerēts kā triloģija, taču Deglavam pietrūka laika uzrakstīt trešo daļu, "Pa labi un pa kreisi"^[4].

Miris no tuberkulozes 1922. gada 3. aprīlī Rīgā. Apbedīts Meža kapos, kur 1929. gadā viņam atklāja pieminekli.

Nozīmīgākie darbi

Romāni:

"Starp divām ugunīm" (1891)
"Jaunā pasaule" (1897-1898)
"Liesma" (1898)
"Zeltenīte" (1896)
"Rīga" pirmā daļa "Patrioti" (1910-1911) otrā daļa "Labākās familijas" (1920)
Kopoti raksti /Augusts Deglaws. Rīga: Roze, 1926-1935. 7 sēj.

Piezīmes un atsauces

↑ Pieminot rakstnieku Augustu Deglavu, Latvijas Radio, 09.08.2018.
↑ Alkohols un strādnieka sieva, Latvijas Radio, 27.09.2019.
1 2 3 Saulcerīte Viese. "Augusts Deglavs – karavīrs". Latvijas Vēstnesis. 2004. gada 29. aprīlī
↑ Latviešu literatūras vēsture: sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam. Rīga : Zvaigzne ABC. 1998. 288. lpp.

Ārējās saites

Letonika informācija
Biogrāfija Arhivēts 2025. gada 25. janvārī, Wayback Machine vietnē.
Rīgas Austrumu izpilddirekcijas informācija par ēku, kurā dzīvoja A. Deglavs un pie kuras tagad atrodas piemiņas plāksne

Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Pieminot rakstnieku Augustu Deglavu, Latvijas Radio, 09.08.2018.

[2] Alkohols un strādnieka sieva, Latvijas Radio, 27.09.2019.

[vestnesis-3] 1 2 3 Saulcerīte Viese. "Augusts Deglavs – karavīrs". Latvijas Vēstnesis. 2004. gada 29. aprīlī

[4] Latviešu literatūras vēsture: sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam. Rīga : Zvaigzne ABC. 1998. 288. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]