Humājūns

Nasiraldīns Humājūns; نصیرالدین همایون
	2. Mogulu imperators
	Amatā; 1530. gada 26. decembris — 1540. gada 17. maijs
Priekštecis	Bāburs
Pēctecis	Šers Šahs Suri (kā surīdu valdnieks)
	Amatā; 1555. gada 22. jūnijs — 1556. gada 27. janvāris
Priekštecis	Adils Šahs Suri (kā surīdu valdnieks)
Pēctecis	Akbars Lielais
Dzimšanas dati	1508. gada 6. martā; Kabula, Kabulistāna
Miršanas dati	1556. gada 27. janvārī (47 gadu vecumā); Deli, Mogulu impērija
Dinastija	Timurīdu dzimta

Humājūns (persiešu: همايون, Humāyūn; dzimis 1508. gada 6. martā, miris 1556. gada 27. janvārī) bija otrais Mogulu impērijas imperators Indijā, impērijas dibinātāja Bābura dēls un nākamā valdnieka Akbara Lielā tēvs. Viņa valdīšana notika divos posmos — no 1530. līdz 1540. gadam un no 1555. līdz 1556. gadam —, iezīmējot gan Mogulu impērijas īslaicīgu sabrukumu, gan tās atjaunošanas sākumu. Tronī kāpis 1530. gadā, Humājūns pēc militāras sakāves no afgāņu valdnieka Šera Šaha Suri zaudēja kontroli pār lielāko Ziemeļindijas daļu un devās trimdā uz Safavīdu Persiju, kur atrada patvērumu pie šaha Tahmaspa I. Šajā laikā viņš pieņēma persiešu galma kultūras, administratīvās un mākslinieciskās tradīcijas, kas vēlāk dziļi ietekmēja mogulu valsts pārvaldi, literatūru un arhitektūru. Ar safavīdu atbalstu Humājūns atguva Kabulu un 1555. gadā atjaunoja valdīšanu Deli, taču nāves dēļ 1556. gadā viņa otrais valdīšanas posms bija īss.

Humājūna politiskā un kultūras darbība kļuva par pamatu Akbara valdīšanas laikmetam, kas pārvērta Mogulu impēriju par vienu no nozīmīgākajiem valsts veidojumiem Indijas vēsturē. Viņa valdīšana tiek uzskatīta par pārejas posmu, kurā islāma, persiešu un indiešu kultūras elementi saplūda vienotā imperiālajā tradīcijā, kas kļuva par Mogulu civilizācijas kultūras kodolu.