close
Pāriet uz saturu

Iturupa

Vikipēdijas lapa
Iturupa
Итуруп
Iturupa
Kuriļskas pilsēta un Baranska vulkāns
Iturupa (Krievija)
Iturupa
Iturupa
Iturupa (Sahalīnas apgabals)
Iturupa
Iturupa
Ģeogrāfija
Izvietojums Ohotskas jūra, Klusais okeāns
Koordinātas 45°02′N 147°37′E / 45.033°N 147.617°E / 45.033; 147.617Koordinātas: 45°02′N 147°37′E / 45.033°N 147.617°E / 45.033; 147.617
Arhipelāgs Kuriļu salas
Platība 3174,71 km²
Garums 200 km
Platums 7—27 km
Augstākais kalns Stokaps
1634 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Sahalīnas apgabals
Rajons Kuriļu rajons
Lielākā pilsēta Kuriļska
Demogrāfija
Iedzīvotāji 6 874 (2021)
Blīvums 2,2/km²
Pamatiedzīvotāji krievi
Iturupa Vikikrātuvē

Iturupa (krievu: Итуруп) ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga lielākā sala.[1] Administratīvi ietilpst Sahalīnas apgabala Kuriļu rajonā. Krievijas suverenitāti apstrīd Japāna, kas uzskata, ka sala ietilpst Hokaido prefektūras Nemuro apriņķī. Salas lielākā pilsēta ir rajona centrs Kuriļska.

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Salas krievu (Итуруп) un japāņu (択捉島, Etorofu-tō) nosaukums cēlies no pamatiedzīvotāju ainu nosaukuma エツ゚ヲロㇷ゚シㇼ(Etuworop-sir), kas nozīmē pēc dažādām versijām ‘Sala ar daudziem zemesragiem’ vai ‘medūza’.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1855. gadā noslēgtajā Šimodas līgumā Krievijas impērijas un Japānas robeža bija noteikta starp Iturupas un Urupas salām. Visa Iturupa pienācās Japānai, savukārt visas salas uz ziemeļiem no tās - Krievijai. Sahalīnas sala bija kopējas pārvaldes teritorija jeb kondomīnija. Tomēr 1875. gada Pēterburgas līgumā Krievijas impērija atteicās no visām Kuriļu salām, pretī iegūstot Sahalīnu savā īpašumā. Pēc zaudētā Krievijas-Japānas kara 1905. gada Krievijas impērija Portsmutas līgumā atteicās no Sahalīnas dienvidu daļas. Pēc Otrā pasaules kara Japāna Sanfrancisko līgumā (1951) atteicās no Sahalīnas un Kuriļu salu ziemeļu daļas, ko tā ieguva 1905. gada 5. septembrī parakstītā Portsmutas līguma rezultātā. Par šādu Japānas teritorijas samazināšanu jau iepriekš bija vienojušies Sabiedroto spēki un tas bija viens no priekšnosacījumiem, lai PSRS iesaistītos militārā konfliktā pret Japānu. Taču PSRS izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās Sahalīnas apgabalā. 1956. gadā PSRS solīja atdot Japānai Habomai un Šikotanas salas pēc miera līguma parakstīšanas, taču paturēt Iturupas un Kunaširas salas.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Kuriļu arhipelāga dienviddaļā starp Urupu ziemeļaustrumos un Kunaširu dienvidaustrumos. Austrumos tās krastus apskalo Klusais okeāns, bet rietumos — Ohotskas jūra. Sala vulkāniskas izcelsmes, tajā ir 20 vulkāni, no kuriem deviņi aktīvi. Reljefs ir kalnains. Augstākais kalns ir Stokapa vulkāns 1634 m vjl salas dienviddaļā. Lielāko daļu teritorijas klāj skujkoku meži, dienviddaļā arī lapukoku meži. Sastopamas bambusa audzes.

Salas austrumu krastā atrodas 141 m augstais ūdenskritums Iļja Muromecs — grūtās pieejamības dēļ to iespējams apskatīt tikai no okeāna puses.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 290. lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]