Miskiti

Miskiti
	Miskitu ģimene pie Prinsapolkas upes (1957)
Visi iedzīvotāji
	536 000(2024)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Nikaragva; Hondurasa
Valodas
	miskitu valoda, spāņu valoda, angļu valoda, Moskitu krasta kreols
Reliģijas
	Brāļu draudze, katolicisms
Radnieciskas etniskas grupas
	majaņni, kakaoperi, garifuni

Miskiti (pašnosaukums: Miskitu uplica nani) ir indiāņu tauta, kas apdzīvo Moskitu krastu Karību jūras piekrastē Nikaragvā un Hondurasā.^[1] To kopējais skaits tiek lēsts ap 535 tūkstošiem (2024), no kuriem 450 tūkstoši dzīvo Nikaragvā, bet 80 tūkstoši — Hondurasā. Sadzīvē lielākā daļa miskitu lieto miskitu valodu vai Moskitu krasta kreolu, oficiālajā saziņā — spāņu valodu, bet lietišķajā saziņā — angļu valodu. Miskiti ir dominējošais etnoss divos autonomajos reģionos Nikaragvas austrumos — Ziemeļu un Dienvidu Karību Krastā. Grasjasadjosas departamentā Hondurasas austrumos miskiti veido 81 % no iedzīvotāju skaita.^[2]

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Moskitu krastā 16. gadsimta sākumā, šī teritorija bija sadalīta daudzās nelielās egalitārās indiāņu grupās, kas runāja senajā miskitu valodā. Spāņi uzskaitīja 30 tautas Tagusgalpā un Tologalpā, kā spāņi izprata šī reģiona ģeogrāfiju. Liela daļa mūsdienu Nikaragvas un Hondurasas Karību jūras piekrastes 16. gadsimtā palika brīva no Spānijas varas. 17. gadsimta sākumā reģions kļuva par patvērumu holandiešu, angļu un velsiešu pirātiem.

17. gadsimta vidū Moskitu krastā ieradās afrikāņi no avarējušiem vergu kuģiem. Šie cilvēki kopā ar izbēgušajiem vergiem no Providensijas salas kolonijas apmetās ap Grasjasadjosa ragu un apprecējās ar pamatiedzīvotājiem. Spāņi šos jauktās rases pēctečus dēvēja par Moskitijas sambo. Mūsdienās Moskitijas sambo veido ievērojamu daļu no miskitu etnosa.

Angļu uzņēmēji, kas strādāja ar Providensas salas kompānijas starpniecību, noslēdza neformālas alianses ar miskitu tautu. Šie angļi sāka kronēt miskitu tautas vadītājus par karaļiem (vai virsaišiem); viņu teritoriju sauca par Moskitijas karalisti. 1699. gada aprakstā par karalisti tā tika aprakstīta kā izkaisīta dažādās kopienās gar piekrasti, bet neietverot pilnībā visu teritoriju. Vēl tika atzīmēts, ka karaļiem un viņa gubernatoriem nebija varas, izņemot kara laiku, pat tiesiskuma jautājumos. Citādi visi cilvēki bija vienlīdzīgi.

Vairāk vai mazāk neatkarīga miskitu valsts Moskitu krastā pastāvēja līdz pat 1894. gadam, kad tā tika iekļauta Nikaragvā kā viens no departamentiem. 1906. gadā miskitu zemes tika sadalītas starp Nikaragvu un Hondurasu, ziemeļu daļu ais Koko upes iekļaujot Hondurasā. Miskitu autonomija tika atjaunota 987. gadā, izveidojot divus autonomos reģionus.

Valoda

Lielākā daļa miskitu sadzīvē lieto vai nu miskitu valodu (ap 150 tūkstošiem runātāju dzimtās valodas līmenī), kas iedalās vairākās dialektu grupās, vai arī angļu valodā bāzētajā Moskitu krasta kreolā (ap 100 tūkstošiem runātāju dzimtās valodas līmenī). Oficiālajā saziņā tiek lietota spāņu valoda, bet lietišķajā saziņā tradicionāli tiek izmantota angļu valoda.

Atsauce

↑ «Miskiti». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 483. lpp.
↑ Instituto Nacional de Estadística (INE), bases de datos en línea

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miskiti.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] «Miskiti». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 483. lpp.

[2] Instituto Nacional de Estadística (INE), bases de datos en línea

[1]

[2]