Radimiči
Izskats

Radimiči (baltkrievu: радзімічы) bija austrumslāvu cilts, kas apdzīvoja mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas teritoriju ap Dņepras un Sožas upēm līdz 11. gadsimtam. Radimiči kopā ar citām austrumslāvu ciltīm, kā kriviči un dregoviči, veidoja pamatu mūsdienu baltkrievu tautai.
Pirmo reizi tiek minēti 9. gadsimtā Bizantijas imperatora Konstantīna VII rakstos. 984. gadā Kijivas kņazs Vladimirs Lielais iekļāva viņus Kijivas Krievzemes sastāvā.
Pirms kristianizācijas radimiči praktizēja pagānismu. Pēc Kijivas Krievzemes kristianizācijas 988. gadā pakāpeniski pārgāja uz pareizticību.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Radimiči.
| Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |