Vilhelms Falijs
| Vilhelms Falijs | |
|---|---|
| Wilhelm Falley | |
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1897. gada 25. septembrī |
| Miris |
1944. gada 6. jūnijā (46 gadi) Pikovila, Normandija, Vācijas okupētā Francija (tagad |
| Pilsonība |
|
| Tautība | vācietis |
| Dienesta informācija | |
| Dienesta pakāpe |
|
| Dienesta laiks | 1914—1944 |
| Valsts |
Vācijas Impērija Veimāras Republika Trešais reihs |
| Struktūra |
|
| Nodarbošanās | karavīrs |
| Komandēja |
|
| Kaujas darbība |
Pirmais pasaules karš |
| Apbalvojumi |
Vācu krusts Dzelzs krusta Bruņinieka krusts |
Vilhelms Falijs (vācu: Wilhelm Falley; dzimis 1897. gada 25. septembrī; miris 1944. gada 6. jūnijā) bija pirmais vācu ģenerālis, kurš tika nogalināts Normandijas desanta laikā Francijā. Viņš bija 91. kājnieku divīzijas (91. Luftlande-Infanterie-Division) komandieris.
Militārā karjera
[labot | labot pirmkodu]1914. gada decembrī Pirmā pasaules kara laikā viņš brīvprātīgi iestājās 93. kājnieku pulkā un tika paaugstināts par virsnieku un 1915. gada augustā nosūtīts uz rietumu fronti. Piedalījies asiņainajās Losas, Sommas un Artuā kaujās. Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā viņš pievienojās Reihsvēram, kur deviņus gadus dienējis kājnieku pulkā (1919—1928), un piecus gadus mācību vienībā (1928—1933); 1933. gadā atgriezās ierindas kājnieku daļās kā rotas komandieris un kapteiņa pakāpē. No 1939. gada augusta — pulkvežleitnants. Sākoties otrajam pasaules karam 1939.—1940. gada Polijas un Francijas karagājienu laikā komandēja aizmugures pulkus un kaujas operācijās nepiedalījās.
1941. gadā komandējis kājnieku pulku, piedalījies Vērmahta ofensīvā Baltijā un Demjanskas virzienā, apbalvots ar Bruņinieka krustu. Falija augstākie priekšnieki viņu novērtēja nevis par viņa militārajiem panākumiem, bet gan par spēju apmācīt karaspēku; 1942. gada sākumā viņu paaugstināja par pulkvedi un nosūtīja komandēt aizmugures apmācības vienības. No 1943. gada septembra līdz 1944. gada aprīlim atkal atradās spēku sastāvā Austrumu frontes centrālajā daļā. Viņš komandēja 36. motorizēto, 330. un 246. kājnieku divīziju.
1943. gada decembrī viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un pārcēla uz Rietumu fronti Normandijā, bet no 1944. gada 1. maija saņēma par ģenerālleitnanta uzplečus. Šeit ieņēma dažādus amatus un 1944. gada 25. aprīlī tika iecelts par 91. gaisa desanta (faktiski kājnieku) divīzijas komandieri. Falijs bija pirmais vācu ģenerālis, kurš tika nogalināts Normandijas desanta laikā. Agrā D-dienas, 1944. gada 6. jūnijā, rītā Falijs devās uz Rennu, lai veiktu kārtējās personāla mācības. Sakarā ar neparasti intensīvu vācu pozīciju bombardēšanu no gaisa un, nezinot par sākušos sabiedroto spēku desantu, viņš nolēma atgriezties divīzijas dislokācijas vietā. Trīs kilometrus no 91. divīzijas štāba, kas atradās muižas īpašumā netālu no Pontalbē, Falija automašīnai no slēpņa negaidīti uzbruka ASV 82. gaisa desanta divīzijas gaisa desantnieku grupa leitnanta Malkolma Brannena vadībā.[1] Falijs no gūtajiem ievainojumiem nomira uz vietas, viņa adjutants un šoferis pēc tam, kad automašīna zaudēja kontroli un apgāzās.
Vilhelms Falijs ir apglabāts Orglānas vācu kara kapos.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Men of D-Day». 6juin1944.com/. Skatīts: 2025-02-25.
- ↑ «Orglandes/Manche». kriegsgraeberstaetten.volksbund.de. Skatīts: 2025-02-25.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- D-Day 1944 — Voices from Normandy, Robert Neillands and Roderick de Normann, Cold Spring Press, New York, 2004 ISBN 1-59360-012-7.
- Veit Scherzers. Die Ritterkreuzträger 1939–1945 Die Inhaber des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939 von Heer, Luftwaffe, Kriegsmarine, Waffen-SS, Volkssturm sowie mit Deutschland verbündeter Streitkräfte nach den Unterlagen des Bundesarchives [The Knight's Cross Bearers 1939–1945 The Holders of the Knight's Cross of the Iron Cross 1939 by Army, Air Force, Navy, Waffen-SS, Volkssturm and Allied Forces with Germany According to the Documents of the Federal Archives] (German). Jena, Germany : Scherzers Militaer-Verlag, 2007. ISBN 978-3-938845-17-2.
- Patzwall, Klaus D. and Scherzer, Veit (2001). Das Deutsche Kreuz 1941—1945 Geschichte und Inhaber Band II. Norderstedt, Germany: Verlag Klaus D. Patzwall. ISBN 3-931533-45-X.
- Scherzer, Veit (2007). Ritterkreuzträger 1939—1945 Die Inhaber des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939 von Heer, Luftwaffe, Kriegsmarine, Waffen-SS, Volkssturm sowie mit Deutschland verbündeter Streitkräfte nach den Unterlagen des Bundesarchives (in German). Jena, Germany: Scherzers Miltaer-Verlag. ISBN 978-3-938845-17-2.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Priekštecis: Ģenerālmajors Heincs Fiebigs |
246. kājnieku divīzijas komandieris 1943. gada 5. oktobris – 1944. gada 20. aprīlis |
Pēctecis: Ģenerālmajors Klauss Millers-Bilovs |
| Priekštecis: Ģenerālleitnants Bruno Ortners |
91. kājnieku divīzijas komandieris 1944. gada 25. aprīlis – 1944. gada 6. jūnijs |
Pēctecis: Ģenerālmajors Bernhards Klosterkempers |