Apses
| Apses Populus (L., 1753) | |
|---|---|
|
Spilvaugļu papele (Populus trichocarpa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
| Dzimta | Vītolu dzimta (Salicaceae) |
| Ģints | Apses (Populus) |
|
| |
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints, kurā ietilpst ātraudzīgi lapu koki (retāk krūmi), kas dabiski izplatīti galvenokārt Ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Šajā ģintī ietilpst apses un papeles. Latviešu valodā par apsēm bieži vien sauc konkrētu sugu, tas ir, parastās apses (Populus tremula). Morfoloģiski apsēm raksturīgas vienkāršas, pamīšus izvietotas lapas. Daudzām sugām lapas kātiņš ir sāniski saplacināts, tādēļ lapas vējā raksturīgi vibrē. Ziedi ir šķirtdzimuma, un sugas pārsvarā ir divmāju — vīrišķie un sievišķie ziedi attīstās uz atsevišķiem kokiem. Ziedkopas veidojas spurdzēs, parasti pirms lapu plaukšanas, un apputeksnēšana notiek ar vēja palīdzību. Augļi ir sīkas pogaļas ar pūkainām sēklām, kas izplatās ar vēju. Daudzām sugām raksturīga veģetatīva vairošanās ar sakņu atvasēm, veidojot plašas audzes.
Ekoloģiski apses bieži ir sugas, kas ātri aizņem teritorijas, piemēram, pēc ugunsgrēkiem, plūdiem vai mežizstrādes. Tām ir nozīmīga loma augsnes stabilizācijā, īpaši palieņu mežos, un tās nodrošina dzīvotni un barības resursus daudzām augu, sēņu, kukaiņu un citām dzīvnieku sugām. Saimnieciskā ziņā apses un to hibrīdi ir nozīmīgi ātraudzīgi koksnes augi, kurus izmanto kokmateriālu, celulozes un papīra ražošanā, kokskaidu un plātņu materiālos, kā arī enerģētiskajā biomasā. Tās plaši izplatītas arī aizsargapstādījumos un ainavu apzaļumošanā, jo spēj relatīvi īsā laikā nodrošināt ievērojamu koksnes pieaugumu.
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Apšu ģints sugas tiek grupētas vairākās sekcijās.
- Apses (Populus)
- apšu sekcija (Populus sect. Populus)
- Amerikas apse (Populus tremuloides)
- baltā apse (Populus alba)
- Ķīnas apse (Populus adenopoda)
- lielzobu apse (Populus grandidentata)
- parastā apse (Populus tremula)
- Populus ningshanica
- Populus qiongdaoensis
- Populus simaroa
- Japānas apse (Populus sieboldii)
- pelēcīgā apse (Populus x canescens) (P. alba x P. tremula)
- hibrīdapse (P. tremula x P. tremuloides)
- balzāmpapeļu sekcija (Populus sect. Tacamahaca)
- balzāma papele (Populus balsamifera)
- Ķīnas papele (Populus simonii)
- laurlapu papele (Populus laurifolia)
- Maksimoviča papele (Populus maximowiczii)
- spilvaugļu papele (Populus trichocarpa)
- šaurlapu balzāmpapele (Populus angustifolia)
- Populus alaschanica
- Populus cathayana
- Populus ciliata
- Populus girinensis
- Populus haoana
- Populus hastifolia
- Populus hsinganica
- Populus intramongolica
- Populus kangdingensis
- Populus keerqinensis
- Populus macrocarpa
- Populus mainlingensis
- Populus minhoensis
- Populus nakaii
- Populus qamdoensis
- Populus pseudomaximowiczii
- Populus pseudosimonii
- Populus schneideri
- Populus shanxiensis
- Populus suaveolens
- Populus szechuanica
- Populus trinervis
- Populus tristis
- Populus usbekistanica
- Populus wenxianica
- Populus wuana
- Populus xiangchengensis
- Populus yatungensis
- Populus yunnanensis
- liellapu papeļu sekcija (Populus sect. Leucoides)
- Ķīnas liellapu papele (Populus lasiocarpa)
- purva liellapu papele (Populus heterophylla)
- Vilsona papele (Populus wilsonii)
- Populus glauca
- Populus pseudoglauca
- Meksikas papeļu sekcija (P. sect. Abasco)
- Meksikas papele (Populus mexicana)
- Populus guzmanantlensis
- melno papeļu sekcija (Populus sect. Aigeiros)
- Fremonta papele (Populus fremontii)
- kokvilnas koks (Populus deltoides)
- piramidālā papele (Populus nigra)
- Kanādas papele (Populus x canadensis) (P. nigra x P. deltoides)
- subtropu papeļu sekcija (Populus sect. Turanga)
- Eifratas papele (Populus euphratica)
- Tanas papele (Populus ilicifolia)
- Populus pruinosa
- apšu sekcija (Populus sect. Populus)
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apses.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|