Senākā apdzīvotā vieta Klanas upes ielejā ir Klana, kur atrastie arheoloģiskie artefakti datēti ar 2. gadsimtu p.m.ē. Vēlakos laikos šis apvidus atradās dažādu valdnieku varā, līdz 15. gadsimtā nonāca Melakas sultanātā. Pēc tam, kad 1511. gadā Melaku iekaroja Portugāle, Klanas ieleja nonāca Džohoras sultanātā. 17. gadsimtā Džohoras karā ar Džambi Džohoras sultāns pieaicināja bugu karotājus, kas pēc uzvaras apmetās Klanas ielejā un pakāpeniskie ieguva ievērojamu ietekmi. Tā rezultātā 1765. gadā bugi nodibināja patstāvīgu Selanoras sultanātu ar galvaspilsētu Kualaselanorā.
19. gadsimtā Selanoras ekonomika strauji attīstījās, galvenokāt pateicoties alvas ieguvei. 1874. gadā Selanoras sultās piekrita Lielbritānijas protektorātam un 1895. gadā to iekļāva Federatīvajās Malajas valstīs un Selanoras lielākā pilsēta Kualalumpura kļuva par to galvaspilsētu. 1946. gadā Selanora kļuva par Malajas Savienības daļu, bet 1948. gadā — par Malajas Federācijas daļu, kas 1957. ieguva neatkarību. 1963. gadā Selanora kļuva par Malaizijas štatu. 1974. gadā Kualalumpuru izdalīja no Selanoras štata kā federālo teritoriju un štata galvaspilsētu 1978. gadā pārcēla uz jaunuzbūvēto Šahalamu. Jauno plānoto valsts galvaspilsētu Putradžaju būvēja par federālajiem līdzekļiem un 2001. gadā arī to izdalīja no Selanoras štata par federālo teritoriju.