MAVEN

MAVEN
MAVEN mākslinieka skatījumā
KA veids	Marsa zonde
Operators	NASA, ASV
Izgatavotāji	Lockheed Martin, ASV
Starts	18.11.2013. 18:28 UTC
Starta vieta	Kanaverala LC-41 ASV
Nesējraķete	Atlas V/401, ASV
NSSDC ID	2013-063A
SCN	39378
Tīmekļa vietne	https://science.nasa.gov/mission/maven/
Enerģija	saules baterijas 1135 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Marss
Orbītā ieiešanas datums	22.09.2014.

MAVEN (Mars Atmosphere and Volatile EvolutioN) bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde Marsa atmosfēras izpētei. Tā tika palaista 2013. gada novembrī, un 2014. gada septembrī sasniedza Marsu. 2025. gada 6. decembrī pazuda sakari ar zondi.

Misijas galvenais mērķis bija noskaidrot, kā izzūd Marsa atmosfēra un ūdens.

Projektu vadīja NASA Godarda Kosmosa lidojumu centrs, bet misijas galvenais pētnieks bija Bruce Jakosky no Bolderas Kolorado universitātes Atmosfēras un kosmosa fizikas laboratorijas. Kosmiskais aparāts ir Mars Scout Program turpinājums. Projekta izmaksas bija 671 miljoni USD.

Konstrukcija

Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Lockheed Martin. Tam pamatā ņemta Mars Reconnaissance Orbiter un 2001 Mars Odyssey konstrukcija un sistēmas. Tā korpuss ir 2,3 × 2,3 × 2 m, pie kura pievienoti saules bateriju paneļi ar magnetometriem abos galos.

Zondes sausmasa bija 809 kg, un starta brīdī tajā bija uzpildīti 2454 kg degvielas un oksidētāja.

Mars Orbiter Mission uzstādīti zinātniskie instrumenti ar masu 65 kg. Tie apvienoti trīs paketēs:

• daļiņu un laika pakete (Particles and Field):
  • Solar Wind Electron Analyzer (SWEA) — mēra saules vēju un jonosfēras elektronus;
  • Solar Wind Ion Analyzer (SWIA) — mēra saules vēja un magnetoapvalka jonu blīvumu un ātrumu;
  • SupraThermal And Thermal Ion Composition (STATIC) — mēra karstos un mērenas enerģijas jonus;
  • Solar Energetic Particle (SEP) — nosaka Saules enerģētiskās daļiņas augšējā atmosfērā;
  • Langmuir Probe and Waves (LPW) — nosaka jonosfēras īpašības un izplūstošo jonu viļņu uzkaršanu un Saules ekstrēmi ultravioletā starojuma ietekmi uz atmosfēru;
  • Magnetometer (MAG) — magnetometrs, kas mēra saules vēju un jonosfēras magnētisko lauku;
• tālizpetas pakete (Remote Sensing):
  • Imaging Ultraviolet Spectrometer (IUVS) — mēra augšējās atmosfēras un jonosfēras globālās īpašības;
• Neutral Gas and Ion Mass Spectrometer (NGIMS, neitrālās gāzes un jonu masas spektrometrs)

Lidojuma gaita

MAVEN tika palaists 2013. gada 18. novembrī 18:28 UTC ar nesējraķeti Atlas V/401 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-41. Zonde no augšējās pakāpes Centaur atdalījās 19:20:42 UTC un iegāja trajektorijā uz Marsu.

Marsa orbītu zonde sasniedza 2014. gada 22. septembrī. Dzinēji tika iedarbināti 01:50 UTC un darbojās 33 minūtes, ieejot planētas orbītā.

2015. gada 19. februārī veikts manevrs, "iegremdējoties" atmosfērā līdz 150 km no planētas virsmas, lai varētu veikt precīzākus atmosfēras mērījumus. Šādi manevri tika veikti vairākkārt.

2016. gada 3. oktobrī MAVEN pabeidza vienu pilnu Marsa gadu zinātnisko novērojumu. Misiju pagarināja vēl uz 2 gadiem līdz 2018. gada septembrim.

2019. gada 5. aprīlī navigācijas komanda pabeidza divu mēnešu ilgu aerobremzēšanas manevru, lai pazeminātu MAVEN orbītu un ļautu tai labāk kalpot kā sakaru retranslatoram pašreizējiem nolaižamajiem aparātiem, kā arī mobilim Perseverance. Šī jaunā eliptiskā orbīta bija aptuveni 4500 km garumā un 130 km platumā.

2025. gada 6. decembrī pazuda sakari ar zondi. Telemetrijas dati no MAVEN liecināja par sistēmu normālu darbību, pirms tas pazuda aiz planētas. Pēc tam, kad kosmiskais aparāts nonāca radioredzamības zonā, NASA Deep Space Network tīkls neuztvēra nekādus signālus. 2026. gada 3. jūnijā NASA oficiāli paziņoja, ka MAVEN ir zaudēts, un tā misija ir pabeigta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: MAVEN.
• MAVEN Arhivēts 2019. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē. NASA
• MAVEN University of Colorado