Artemis II

Artemis II
kosmosa kuģis Orion pirms Artemis II misijas Kenedija komosa centrā
KA veids	kosmosa kuģis
Izgatavotāji	Lockheed Martin, ASV Airbus Defence and Space, Francija
Bāzes platforma	Orion
Sērijas Nr.	CM-003 Integrity
Apkalpe	Rīds Vaizmens, Viktors Glovers, Kristīna Kouka, Džeremijs Hensens
Starta datums	01.04.2026. 22:35:12 UTC
Starta vieta	Kenedija Kosmosa centrs SLC-39B
Nesējraķete	Space Launch System Block 1, ASV
Nolaišanās	11.04.2026. 00:07:27 UTC
Nolaišanās vieta	Klusais okeāns
Lidojuma ilgums	9 d 1 h 32 min 15 s
NSSDC ID	2026-069A
SCN	68538
Tīmekļa vietne	https://www.nasa.gov/mission/artemis-ii/
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Mēness
Apkalpes attēls
No kreisās: Kouka, Glovers, Hensens, Vaizmens
Programma Orion
Iepriekšējais Nākamais Artemis I Artemis III

Artemis II bija otrais ASV kosmosa aģentūras NASA Artemis programmas lidojums ar kosmosa kuģi Orion (CM-003 Integrity), lai veiktu pilotējamu Mēness pārlidojumu. To palaida 2026. gada 1. aprīli ar četru astronautu apkalpi, 6. aprīlī kuģis aplidoja Mēnesi, un 11. aprīlī tas atgriezās uz Zemes. Lidojuma ilɡums bija deviņas dienas.

Šī misija bija izmēģinājumu lidojums, lai sagatavotu astronautu nosēšanos uz Mēness virsmas, kas varētu notikt 2028. gadā.

Artemis II misijas mērķi bija līdzīgi Apollo 8 mērķiem 1968. gadā, pirmajam pilotējamam Mēness lidojumam Apollo programmas laikā, tomēr tā plānotā brīvās atgriešanās trajektorija vairāk līdzinājās tai, ko veica Apollo 13, lai gan Artemis attālinājās daudz tālāk no Mēness.

Apkalpe

Artemis II apkalpe:

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts, organizācija
Rīds Vaizmens	↑↓	Komandieris	2.	ASV, NASA
Viktors Glovers	↑↓	Pilots	2.	ASV, NASA
Kristīna Kouka	↑↓	Misijas speciāliste	2.	ASV, NASA
Džeremijs Hensens	↑↓	Misijas speciālists	1.	Kanāda, CSA

Rezerves apkalpe:

• Andre Daglass, misijas speciālists, NASA, ASV
• Dženifera Gibonsa, misijas speciāliste, CSA, Kanāda

Lidojuma gaita

Artemis II lidojuma shēma

Artemis II palaida 2026. gada 1. aprīlī 22:35:12 UTC ar nesējraķeti Space Launch System Block 1 no Kenedija Kosmosa centra starta laukuma SLC-39B. 49 minūtes pēc starta ieslēdzās raķetes augšējā pakāpe ICPS, kas darbojās 15 minūtes. Pēc tam Orion atdalījās no ICPS un apkalpe veica vairākus kuģa manevrus tās tuvumā, lai novērtētu vadāmību. Pēc tam pakāpe iedarbināja dzinēju, lai to novadītu no orbītas, izmantojot atlikušo degvielu. Šajā brīdī no ICPS adaptera brīvā lidojumā tika palaisti nanopavadoņi ATENEA, K-Rad Cube, SWC-1, TACHELES, kas bija nogādāti kosmosā kā papildu krava.

Pirmais miega periods bija sadalīts divos četru stundu posmos, kurus pārtrauca, lai novērotu Eiropas apkalpes moduļa dzinēja darbināšanu, kas paaugstināja kosmosa kuģa perigeju.

2. aprīlī 23:49:50 UTC tika iedarbināts servisa moduļa dzinējs, kas darbojās 5 minūtes 49 sekundes, līdz kosmosa kuģis atstāja Zemes orbītu, ieejot brīvās atgriešanās trajektorijā ap Mēnesi, kas nodrošināja pat bez dzinēju iedarbināšanas atgriešanos uz Zemi.

6. aprīlī kuģis aplidoja Mēnesi. 22:44 UTC Orion iegāja Mēness radio klusuma zonā, kur 40 minūtes sakari ar Zemi nebija iespējami. 23:00 UTC kosmosa kuģis bija vistuvāk Mēness virsmai (6545 km). 23:02 UTC tika sasniegts vēsturiski lielākais attālums no Zemes (406 771 km), pārspējot Apollo 13 rekordu 400 171 km.

11. aprīlī 00:07:27 UTC Orion nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā, uz dienvidrietumiem no Sandjego, kur apkalpi savāca ASV Jūras kara flote. Lidojuma ilɡums bija 9 dienas 1 sunda 32 minūtes 15 sekundes.

Skatīt arī

• Artemis I
• Apollo 8

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Artemis II.
• Artemis II NASA
• Artemis II ESA
• Orion (MPCV) Gunter Dirk Krebs