close
Pāriet uz saturu

Dobkāta sviestbeka

Vikipēdijas lapa
Dobkāta sviestbeka
Suillus cavipes
Dobkāta sviestbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaSviestbeku dzimta (Suillaceae)
ĢintsSviestbeku ģints (Suillus)
SugaDobkāta sviestbeka (S. cavipes)
Dobkāta sviestbeka Vikikrātuvē

Dobkāta sviestbeka (Suillus cavipes,[1] arī Boletinus cavipes[2] un Boletus cavipes[3]) ir Latvijā ļoti reta sviestbeku ģints sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču retuma dēļ to iesaka saudzēt.[4] Pirmoreiz Latvijā identificēta 2022. gadā.

Taksonomija

[labot | labot pirmkodu]

Ilgstoša, bet joprojām lielā mērā neatrisināta diskusija skar radniecību starp Suillus un Boletinus ģintīm, un jo īpaši par Suillus cavipes statusu. Nav strīdu par ciešo radniecību starp šiem diviemm taksoniem, taču Boletinus pozīcija kā neatkarīgai ģintij nav skaidra. Vispārīgā nozīmē var izšķirt divus dažādus modeļus attiecībā uz Suillus un Boletinus dzimtas attiecībām: Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji uzskata Boletinus par daļu no Suillus ģints, savukārt Eiropā populārāks uzskats pieņem Boletinus kā neatkarīgu ģinti.[5]

Sēnes apraksts

[labot | labot pirmkodu]
Sarkanbrūnā varietāte
Pāraugušu eksemplāru puduris
Kātiņš ir ar dobumu
  • Cepurīte: izliekta līdz plakanai ar nelielu izcilni, krāsa rūsas brūna, robežās no dzeltenbrūnas līdz sarkanbrūnai, nobriedušām bieži ar bālganu apmali malā. Grubuļaina, klāta ar smalkām, šķiedrainām zvīņām.[4] Platums no 5 līdz 8,[6] reti 12 cm. Virsmiziņa nekad nav lipīga, atšķirībā no citām zem lapeglēm augošām ģints pārstāvēm. Mīkstums balts vai dzeltenīgs, griezumu vietās krāsu nemaina.[4][7] Dzelzs sulfāta ietekmē mīkstums kļūst pelēcīgi zaļš. Smarža un garša nav izteiktas,[6] daži vērtē garšu kā skābu, vecumā savelkošu un rūgtenu.[8]
  • Stobriņi: Sākumā gar kātiņu nolaideni, atveru krāsā, līdz 5 mm gari.[9] Atveres lielas, 1-2 mm platumā, gaiši zeltainas, sēnei augot kļūst tumšākas līdz zaļgandzeltenām, izteikti gareniski stūrainas, iespiedumu vietās krāsu nemaina.[7]
  • Kātiņš: ciets, dobs (ar ko atšķiras no citām sviestbekām), pēc bāli brūnganā plīvura saplīšanas ar brūnu neizteiktu šķiedrainu gredzenu. Virs gredzena blāvi dzeltenīgs līdz citrondzeltenam, zem tā cepurītes krāsā.[4] Garums no 3 līdz 6, reti 9 cm, resnums 0,5—2 cm. Bazālā sēņotne balta.[9]
  • Sporas: eliptiskas līdz vārpstveida, gludas, birumraksts no tumšas olīvkrāsas līdz brūnam, 7—10,5/3,5—4,5 µm.[6][7]
  • Bazīdijas: 25—28/4—5 µm, četrsporu.[9]
  • Cistīdas: cilindriskas, plānsienu, gludas, 45—60/5—10 µm.[9]

Augšanas apstākļi

[labot | labot pirmkodu]

Lapegļu mikorizas sēne. Aug lapegļu tuvumā no augusta līdz oktobrim.[6][10] Izvairās no stipri kaļķainām augsnēm. Sastopama Eirāzijā, Austrālijas dienvidos[1] un, pēc daļas mikologu viedokļa, Ziemeļamerikā,[11] vienīgā zināmā atradne Latvijā ir Tukuma novadā.[4]

Līdzīgas sugas

[labot | labot pirmkodu]

Ziemeļamerikā bieži rodas neskaidrības ar Suillus ampliporus, tuvu morfoloģisku analogu, kas daļā literatūras uzskatīts par S. cavipes sinonīmu, bet 2016. gada ASV pētījums to atzīst par atsevišķu sugu, pamatojoties uz ITS sekvenču DNS analīzi;[12] abas ir morfoloģiski ļoti līdzīgas, bet S. ampliporus aug kopā ar Ziemeļamerikas lapeglēm, piemēram, Larix laricina, savukārt dobkāta sviestbeka ir sastopama tikai kopā ar Eiropas lapegli un tādā gadījumā praktiski nav sastopama Ziemeļamerikā.[9] Eiropas sugai ir vidēji mazāks izmērs un nedaudz garākas bazīdijas.[13]

Eiropā sugu var droši atšķirt pēc sausās cepurītes un augšanas zem lapeglēm — šādu vienlaicīgu pazīmju citām sviestbekām nav. Arī dobs kāts no sviestbekām ir tikai šai sugai.

Barības vērtība

[labot | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, bet parasti netiek uzskatīta par vērtīgu vai savelkošās garšas dēļ ieteic to gatavot kopā ar citām sēnēm.[6][14] Tomēr daži avoti to novērtē augstu.[15]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Suillus cavipes (Klotzsch) A.H.Sm. & Thiers». www.gbif.org (angļu). Skatīts: 2026-01-28.
  2. ↑ «Species Fungorum - Species synonymy». www.speciesfungorum.org. Skatīts: 2026-01-28.
  3. ↑ «Boletus cavipes Klotzsch, Boleti, fungorum generis, illustratio: 11 (1835) [MB#114482]». www.mycobank.org (angļu). Skatīts: 2026-01-28.
  4. 1 2 3 4 5 «Latvijas sēnes - dobkāta sviestbeka». www.senes.lv. Skatīts: 2026-01-28.
  5. ↑ Michael Fischer, Margit Jarosch, Manfred Binder & Helmut Besl: „Zur Systematik der Boletales: Suillus und verwandte Gattungen”, în: „Zeitschrift für Mykologie”, vol 63, nr. 2, 1997, p. 173-181
  6. 1 2 3 4 5 «Suillus cavipes, Hollow Bolete mushroom». www.first-nature.com. Skatīts: 2026-01-28.
  7. 1 2 3 David Arora. Mushrooms Demystified: A Comprehensive Guide To The Fleshy Fungi.
  8. ↑ Pavol Škubla, Wielki atlas grzybów, Poznań: Elipsa, 2007, s. 331, ISBN 978-83-245-9550-1.
  9. 1 2 3 4 5 «Suillus cavipes (MushroomExpert.Com)». www.mushroomexpert.com. Skatīts: 2026-01-28.
  10. ↑ «Atbild sēņu pētnieki: Ko nozīmē "neēdamas sēnes?" Vai visas bekas ir ēdamas?». tv3.lv (latviešu). 2022-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-08-15. Skatīts: 2026-01-28.
  11. ↑ «Suillus cavipes - Burke Herbarium Image Collection». burkeherbarium.org. Skatīts: 2026-01-28.
  12. ↑ Mycologia, 108(6), 2016, pp. 1216–1228. DOI: 10.3852/16-106. Phylogenetic assessment of global Suillus ITS sequences supports morphologically defined species and reveals synonymous and undescribed taxa. Nhu H. Nguyen, Else C. Vellinga, Thomas D. Bruns, Peter G. Kennedy
  13. ↑ «Suillus ampliporus (MushroomExpert.Com)». www.mushroomexpert.com. Skatīts: 2026-01-28.
  14. ↑ Petr Suchý (xsuchy09), WAMOS cz, see https://www.wamos.cz. «Hřib dutonohý (Boletus cavipes) - Atlas hub». naHoubach.cz (čehu). Skatīts: 2026-01-28.
  15. ↑ «BOTANY.cz » SUILLUS CAVIPES (Opat.) A. H. Sm. et Thiers – Hollow-foot, Hollow-stalked Larch Bolete». Skatīts: 2026-01-28.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dobkāta_sviestbeka&oldid=4493185"