Pasiene
| Pasiene | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 | |
  Pasiene  Pasiene | |
| Koordinātas: 56°17′25″N 28°9′41″E / 56.29028°N 28.16139°EKoordinātas: 56°17′25″N 28°9′41″E / 56.29028°N 28.16139°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ludzas novads |
| Pagasts | Pasienes pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 16. gadsimts |
| Vēsturiskie nosaukumi | Посиня |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,31 km2 |
| Augstums | 140 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 286 |
| • blīvums | 249,6/km² |
| Pasta nodaļa | LV-5732 Pasiene |
 Pasiene Vikikrātuvē | |
Pasiene (arī Pasīne, Posīne) ir apdzīvota vieta Ludzas novada Pasienes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Zilupes kreisajā krastā pie autoceļa P52 44 km no novada centra Ludzas un 314 km no Rīgas. Pasienē ir pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, pasts.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pasiene (Posine) vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimtā.[2][3] 1694. gadā Inflantijas un Piltenes bīskaps Mikolajs Korvins–Poplavskis Pasienē nodibināja dominikāņu ordeņa klosteri, kurā apmetās 12 dominikāņu mūki. 1753. gadā klostera koka ēkas nodega, pašreizējā Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca celta 1761. gadā, tās būvi finansēja Lanskoronas muižas īpašnieks Jans Borhs. Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas 1832. gadā Krievijas Impērijas valdība dominikāņu mūkiem atņēma baznīcu un klosteri. Ap 1850. gadu uzcēla Pasienes muižas kungu māju. Pasienes muižai piederēja 4280 desetīnas zemes, no kurām 2480 desetīnas piederēja Sibelīnas pusmuižai. Iedzīvotāji lielākoties bija katoļticīgie baltkrievi. Pasienes miestiņš nodeɡa 1882. gada ugunsgrēkā.[4]
Kopš 19. gadsimta otrās puses Posiņas pagasta centrs. 1897. gadā katoļu ciemā bija 30 sētas un sādžā 18 sētas. 1933. gadā Pasienei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, 1935. gadā tajā bija 328 iedzīvotāji.[5]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Pasieni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Pasienes pagasts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 18. martā.
- ↑ «Pasienes muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 18. martā.
- ↑ Pasienes klostera zemes no Slownik geograficzny krolestwa Polskiego i innych krajow slowianskich. Tom VII – Warszawa, 1887, str. 845
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
