close
Pāriet uz saturu

Sfagni

Vikipēdijas lapa
Sfagni
Magelāna sfagns
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsLapu sūnas (Bryophyta)
KlaseSfagnu klase (Sphagnopsida)
RindaSfagnu rinda (Sphagnales)
DzimtaSfagnu dzimta (Sphagnaceae)
ĢintsSfagni (Sphagnum)
Sfagni Vikikrātuvē

Sfagni (Sphagnum) jeb baltās sūnas ir sūnu ģints. Tā ir muklājiem, purviem un mitriem mežiem raksturīga sūnu grupa. Tās ir daudzgadīgas sūnas ar pušķveida zariem un tievu stumbru, kas apakšdaļā pamazām atmirst un, pārmitrajā augsnē nepilnīgi sadaloties, veido kūdru. Sfagni spēj uzsūkt lielu ūdens daudzumu. Pasaulē ir ap 150 sfagnu sugu, Latvijā konstatētas 37.[1]

Apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Sfagnu lapām nav dzīslu, plātnes šūnas ir divu veidu — garās un zaļās hlorofilšūnas jeb hlorocistas, kas satur hlorofilu un asimilē, un bezkrāsainās, tukšās hialīnšūnas jeb hialocistas, kuru apvalks ir ar gredzenveida uzbiezinājumiem un daudzām porām ūdens un minerālvielu uzņemšanai.[2] Sfagni iztiek tikai ar tām minerālvielām, kuras saņem no atmosfēras nokrišņiem. Hialīnšūnu membrānas absorbē nokrišņu ūdenī izšķīdušās minerālvielas un piegādā tās hlorofilšūnām organisko vielu sintēzei.[3]

Vēsturiski sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai laivās un ēkās, bišu stropu ieziemošanai un mājlopu pakaišiem. Sfagnus lieto arī apsējos un paketēs medicīnā.[1]

Latvijā biežāk sastopamās sfagnu sugas

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Dabasdati lv-dabas novērojumi. «Gada sūna 2023 – Vulfa sfagns». dabasdati.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-25.
  2. «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. sfagni». www.letonika.lv. Skatīts: 2023-02-25.
  3. Ozoliņa E. Sūnaugi: Augstāko augu sistemātika. Rīga: Zvaigzne, 1973. 52. lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]