Vespasiāns

Vespasiāns Titus Flavius Vespasianus
Vespasiāna krūšutēls
9. Romas impērijas imperators
69. gada 1. jūlijs — 79. gada 23. jūnijs
Priekštecis	Vitēlijs
Pēctecis	Tits
Dzimis	9. gada 17. novembris Falakrīna, ciems mūsdienu Lacio reģionā
Miris	79. gada 23. jūnijs (69 gadi) Roma
Dzīvesbiedre	Domicilla Vecākā (Flavia Domitilla Major, mirusi pirms 69. gada) Kenisa (Caenis) (mīļākā un faktiskā sieva, 65-74)

Tits Flāvijs Vespasiāns (latīņu: Titus Flavius Vespasianus, vēsturē vairāk pazīstams kā Vespasiāns, 9. gada 17. novembris — 79. gada 23. jūnijs), bija Romas impērijas imperators, kurš valdīja no 69. gada līdz savai nāvei 79. gadā. Vespasiāns bija pamatlicējs Flāviju dinastijai, kas valdīja Romas impērijā no 69. gada līdz 96. gadam. Viņa troņa mantotāji bija dēli Tits (79—81) un Domiciāns (81—96).

Pilsoņu kara laikā, ko bija izraisījis mirušā Nerona valdīšanas laiks, Romā gada laikā tika nomainīti 3 valdnieki. Bet tad pie varas nāca Romas imperators Vespasiāns (79—81). Amerikāņu zinātnieks Roberts Šohs saka, ka šis cilvēks valdījis no 69. līdz 79. gadam, kas vairāk varētu atbilst patiesībai, ņemot vērā literatūras avotu saturu.

Dzīvesɡājums

Dzimis Sabīnā, tēvs bija jātnieku kārtas (ordo equester) pārstāvis, strādājot par muitas ierēdni Āzijā; māte bija senatora māsa. Savas mātes pamudināts un sekojot savam vecākajam brālim, iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. 36. gadā dienēja armijā kā militārais vadonis Trāķijā, nākamajos gados tika paaugstināts amatos. 40. gadā ieguva imperatora Kaligulas uzticību. 43. gadā pēc iebrukuma Britānijā izcīnījis triumfu. 51. gadā bija izvēlēts par konsulu. Pēc tam atkāpās no sabiedriskās dzīves, taču 63. gadā tajā atgriezās. Kā karavadoni viņu nosūtīja uz Āfriku. Pēc nemiernieku apspiešanas Romas provincēs 69. gadā kļuva par imperatoru. Romiešu-jūdu kara laikā 70. gadā romiešu leģionāri nopostīja Jeruzalemi.

Vespasiāns savos valdīšanas gados veica vairākus pasākumus impērijas nostiprināšanai. Piemēram, viņš atcēla vairākus savu "priekšteču" izdotos likumus - īpaši tos, kurus bija izdevuši Kaligula un Nerons. Tits Flāvijs Vespasiāns bija pamatlicējs īslaicīgajai, taču ietekmīgajai Flāviju dinastijai. Viens no ievērojamākajiem Vespasiāna mūža sasniegumiem bija Romas milzīgā amfiteātra būvniecība. Imperators vēlējās, lai tas būtu viņa impērijas lielākais un lepnākais amfiteātris, tādēļ projektu īstenoja, liekot lietā visas inženieru zināšanas un pieredzi, kāda bija uzkrāta būvējot akveduktus un augstas ēkas. Vespasiāns šī projekta īstenošanu iesāka 75. gadā, taču nesagaidīja tā pabeigšanu. Milzīgā amfiteātra celtniecība ilga piecus gadus, līdz 80. gadā to pabeidza Vespasiāna dēla Tita valdīšanas laikā un izmantoja arī gladiatoru cīņām. Lai sagādātu materiālus un veiktu pašu celtniecību, bija nepieciešami neaprakstāmi liels vergu daudzums. 30 000 vergu, amatnieku un inženieru pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko un savam laikam modernāko amfiteātri.

79. gadā, valdīšanas devītajā ɡadā, Vespasiāns Kampānijā saslima un atɡriezās atgriezies Romā. Nāves priekšnojautas pārņemts viņš esot iesaucies: "Ak vai, man liekas, ka kļūstu par dievu" (Vae, puto deus fio). Pēc Svetonija rakstītā viņu esot piemeklējusi tāda caurejas lēkme, ka viņš gandrīz noģībis un teicis: "Imperatoram jāmirst stāvus" un nomiris, pūloties piecelties kājās.

Var pārņēma viņa dēli Tits un pēc tam Domiciāns.

Vēsturnieku viedoklis

Romiešu zelta monēta aurejs ar Vespasiānu kā imperatoru. Reversā dieviete Fortūna

Kad 63. gadā Vespasiānu kā karavadoni nosūtīja uz Āfriku, romiešu orators un valstsvīrs Tacits viņa valdīšanu tur nosauca par "kaunpilnu un neciešamu".

Reinders Bruinsma par Vespasiāna attieksmi pret jūdu ticību un sabatu.

[..] Romiešu kristības sludinātājs Pāvils centās pielāgoties dažiem jūdu ieradumiem, taču romiešu imperators Vespasiāns (69.—70.) par katru cenu centās iznīcināt jūdu reliģiju un padarīt sabata ievērošanu neiespējamu. Taču milzīgas pretrunas iepriekšējam avotam saka Romas vēstures ievērojamākais speciālists T.Mommzels: "Gan Vespasiāns, gan sekojošie imperatori attiecībā pret jūdiem ievēroja kopīgus reliģiskās un politiskās iecietības principus[..]Viņu izdotie likumi bija tieši klasificējami kā privilēģijas... Jūdiem nebija nekādu šķēršļu savu sinagogu un lūgšanu namu dibināšanai, tāpat arī savu vadītāju iecelšanai...".

Māris Šverns par Vespasiānu.

Vespasiāns savos valdīšanas gados pierādīja sevi kā ļoti apdomīgu un saimniecisku vadītāju — impērijas ekonomiku viņš saņēma visai bēdīgā stāvoklī, taču, pieņemot dažus pavisam nepopulārus lēmumus, valsts kase atkal piepildījās. Tieši viņš ir spārnotā izteiciena "nauda nesmird" autors: tā viņš atbildēja dēlam Titam, kad tas izteica pārmetumus par maksas ieviešanu publiskajās tualetēs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vespasiāns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vitēlijs	Flāviju dinastijas Romas imperators 69—79	Pēctecis: Tits